Are you the publisher? Claim or contact us about this channel


Embed this content in your HTML

Search

Report adult content:

click to rate:

Account: (login)

More Channels


Channel Catalog


    0 0

    Email subject 
    For friends of the CER: Apologies for mailing error
    Email preview addresses 
    kate@cer.eu
    Email teaser 
    For friends of the CER: Apologies for mailing error
    Email body 

    Dear friends of the CER

    I would like to apologise for the mailing error that lead to you receiving an email from Charles that had been sent in November, I'm afraid we had an issue with our mail server which caused this email to resend.

    Many thanks for your understanding.

    Regards

    Kate Mullineux
    Publications Manager & Website Editor

    Email dispatch list 
    ALL-SPONSORS-NOTE
    Email sender email 
    mailing@cer.eu
    Email sender name 
    Centre for European Reform
    Email alternative header 
    For friends of the CER: Apologies for mailing error
    Email dispatch time 
    Wednesday, December 6, 2017 - 10:00

    0 0

    Agata Gostyńska-Jakubowska speaks to Tok FM the latest European Council's decision to move to the second phase of the Brexit talks.

    15 December 2017

    0 0

    Agata Gostyńska-Jakubowska speaks to Tok FM about the European Parliament's resolution on Brexit.

     

    13 December 2017

    0 0

    Charles Grant speaks to the Today programme about what the UK's relationship with the EU post-Brexit, he explains that the EU will not be offering a bespoke deal to the UK (from 2:44mins).

    18 December 2017

    0 0

    Agata Gostyńska-Jakubowska speaks to Tok FM and looks back at events in 2017, Brexit and lessons for Poland.

    27 December 2017

    0 0

    As we hurtle towards 2018 – expected to be Britain’s last full year as a full member of the European Union - we’ll look ahead to the dawning reality of tough trade talks as the political calendar fills up with never-ending Brexit meetings. Plus we look back at a year that saw Jeremy Corbyn confound expert predictions of his and Labour’s demise and hear his name become the political chant of the summer. Anushka Asthana is joined by Michael Savage, Ellie Mae O’Hagan and Sam Lowe to discuss a year that saw Jeremy Corbyn strengthen his position as Labour leader and confound expert predictions of Labour’s demise. 

    20 December 2017

    0 0

    Sam Lowe speaks to the World at One about the UK’s prospects for a post-Brexit bespoke trade deal with EU? (from 8:50 mins).

    10 January 2018

    0 0

    Agata Gostyńska-Jakubowska speaks to Tok FM about how she sees the meeting between the Polish prime minister and president Juncker as a good start, but more is needed to ease tensions between Warsaw and Brussels.

    11 January 2018

    0 0

    Ian Bond speaks to LSM (Latvian Radio) about how people in the UK are coming to terms with Brexit.

    Latvijas Radio: Eiropas Parlaments ir nobalsojis par „ievērojamu progresu” “Brexit” sarunās, un tas ļauj pāriet uz nākamo sarunu kārtu. Eiropas Savienības valstu līderi, visticamāk, nobalsos tāpat. Taču vai mēs tiešām varam teikt, ka šis „ievērojamais progress” ticis sasniegts?

    Īens Bonds: Ir interesanti, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks savā vēstulē Eiropas līderiem pirms samita norāda, ka ir sasniegts nevis ievērojams, bet gan mērens progress. Pēc viņa vārdiem, notiek sacensības ar laiku, lai panāktu gala vienošanos, vienošanos par pārejas periodu, vienošanos par turpmāko attiecību ietvaru. Viss tas ir jāpanāk līdz brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības.

    Protams, kaut kāds progress ir sasniegts, taču nevajadzētu domāt, ka tās ir stāsta beigas. Ir vēl ļoti daudz darāmā.

    Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers britu premjeri Terēzu Meju nosaucis par sīkstu sarunvedēju. Vai no Lielbritānijas skatupunkta Terēza Meja ir bijusi pietiekami stingra?

    Manuprāt, no Junkera puses tas bija ļoti pieklājīgi teikts. Patiesībā Apvienotā Karaliste ir ļoti vājā pozīcijā, kamēr Eiropas Savienības pozīcijas ir ļoti stipras. Un ir ļoti stingri ierobežojumi tam, ko Terēza Meja drīkst un var darīt. Turklāt nozīmīgs ir iekšpolitiskais faktors, jo viņa vada mazākuma valdību un ir atkarīga no Ulsteras unionistu partijas, kurai ir savas ļoti šauras intereses Ziemeļīrijā. Es nezinu, vai viņa ir sīksta sarunvedēja, bet viņa ir sarunvedēja visai sarežģītā vietā.

    Vai pašā britu valdībā ir patiesa izpratne par to, ko “Brexit” īsti nozīmēs?

    Britu valdībā ir ļoti daudz domstarpību, un es baidos, ka daudzi no kaismīgākajiem “Brexit” atbalstītājiem britu kabinetā pat 18 mēnešus pēc referenduma joprojām visai vāji izprot, kā Eiropas Savienība darbojas un kādi varētu būt turpmākās vienošanās parametri.

    Iespējams, ka vienīgais valdības pārstāvis, kurš skaidri apzinās to situāciju, kurā mēs esam nonākuši, ir finanšu ministrs Filips Hamonds. Manuprāt, viņš labāk par citiem saprot, ka Lielbritānijas pozīcijas ir vājas un valsts ekonomiskās pozīcijas tiks nopietni apdraudētas, ja mēs centīsimies aiziet no Eiropas Savienības bez jebkādas vienošanās.

    Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem mums, īpaši Lielbritānijai, būs jāsaskaras pēc šī samita?

    Es domāju, ka galvenā problēma joprojām būs Īrijas robežas. Ir sasniegts ievērojams progress pilsoņu tiesību jautājumā. Ir panākta vienošanās, ja ne par naudas summu, kas Lielbritānijai būs jāmaksā Eiropas Savienībai, tad vismaz par metodoloģiju, kā aprēķināt šo summu. Taču Ziemeļīrijas problēma joprojām ir diezgan sarežģīta. Premjerministre ir parakstījusies uz likumdošanas saskaņošanu un tagad cenšas apgalvot kaut ko pilnīgi pretēju tam, kā to uztver pārējā Eiropas Savienība. Un tā nākamajai sarunu kārtai būs nopietna problēma.

    Ja mums būs vienota ekonomiskā telpa visā Īrijas salā un ja mēs vēlamies vienotu ekonomisko telpu Ziemeļīrijai un pārējai Lielbritānijai, ir pilnīgi loģiski, ka nevar būt atšķirīgi noteikumi Īrijai un pārējai Eiropas Savienībai. Vienīgais veids, kā premjerministre var pildīt abus solījumus par to, ka nebūs stingrās robežas starp Ziemeļīriju un Īriju un pārējo Lielbritāniju, ir  - vai nu paliekot vienotajā ekonomiskajā zonā un muitas zonā, vai vismaz ievērojot kopējos noteikumus. Varbūt viņa to apzinās, taču nevēlas to atzīt britu sabiedrībai un parlamentam

    Es tieši gribēju prasīt par britu parlamenta balsojumu, ko jau sauc par vienu no smagākajiem triecieniem Mejas valdībai. Proti, balsojumu par to, ka pirms izstāšanās no Eiropas Savienības parlamentam būs pēdējais vārds par jebkuru “Brexit” vienošanos. Vai tas nozīmē, ka parlaments beigu beigās var “Brexit” pateikt – nē?

    Manuprāt, tomēr nē. Lisabonas līguma 50. punkts nosaka konkrētu grafiku, un pulkstenis sāka tikšķēt tad, kad britu valdība informēja Eiropas Savienību par savu apņemšanos aiziet no bloka. Mēs zināms – ja mēs neko nedarīsim, mēs izstāsimies 2019.gada 29.martā. Tas vairāk nozīmē to, ka, piemēram, nākamā gada rudenī, aptuveni pusgadu pirms plānotās izstāšanās parlamentā var notikt balsojums, kurā var atzīt, ka valdības panāktā vienošanās ar Eiropas Savienību nav apmierinoša un tiek dots papildu laiks tās pilnveidošanai. Un tajā brīdī britu valdībai būs jāsaskaras ar interesantu izvēli – vai pieprasīt izstāšanās sarunu pagarinājumu, kas ir pieļaujama. Un arī pārējais Eiropas Savienībai vienbalsīgi būs jālemj, vai šādu pagarinājumu atļaut.

    Tas nenozīmē, ka parlamentam ir tiesības diktēt “Brexit” noteikumus, taču tas ļauj palielināt spiedienu uz valdību sarunu noteikumu izmaiņu jautājumā, vai drīzāk mēģinot uzlabot piedāvājumu.

    Kā jūs redzat situāciju, ja Lielbritānija nebūs spējīga noslēgt izstāšanās sarunas līdz 2019.gada 29.martam?

    Haoss! Mēs jau tagad to redzam dažādās sfērās. Ja nebūs vienošanās, situācija būs ārkārtīgi neskaidra gan no praktiskā, gan juridiskā viedokļa. Ir nepieciešama kaut kāda sekojoša vienošanās. Piemēram, EUROATOM gadījumā mums vairs nebūs iespējas importēt nepieciešamos izotopus, kas tiek izmantoti izmeklējumos vai vēža ārstēšanā. Var rasties situācija, ka nenotiks lidojumi, kurus līdz šim veikuši vairāki britu aviopārvadātāji. Uz mūsu robežām, piemēram, ostās, no kurām mēs daudz ko eksportējam, var tikt ieviestas dažādas muitas pārbaudes, kuras mēs jau kādu laiku neesam piedzīvojuši.

    Un pēdējais jautājums. Kāda ir attieksme britu sabiedrībā? Vai tā ir mainījusies kopš “Brexit” referenduma. Vai varbūt jūs esat manījis kādas pārmaiņas attieksmē, kaut vai pret Eiropas Savienību?

    Ironiski, bet arvien vairāk cilvēku beidzot sāk saprast, ko tad īsti Eiropas Savienība mums dod.

    Taču, runājot par šķelšanos britu sabiedrībā, es nedomāju, ka tā ir mazinājusies. To atspoguļo arī šķelšanās konservatīvajā partijā. Ir ļoti dziļa plaisa starp tiem cilvēkiem, kuri ir pilnībā pārliecināti, ka Lielbritānijai ir nepieciešams atbrīvoties no Eiropas Savienības važām, ja valsts grib būt veiksmīga, un tiem, kuri neuzskata mūsdienu apstākļos par saprātīgu saišu saraušanu ar mūsu lielāko ekonomisko un drošības partneri. Es tiešām neredzu nekādas pazīmes, ka šīs atšķirības mazinās.

    15 December 2017

    0 0

    Email subject 
    For friends of the CER: A note from Brussels
    Email preview addresses 
    sophie@cer.eu
    Email teaser 
    For friends of the CER: A note from Brussels
    Email dispatch list 
    ALL-SPONSORS-NOTE
    Email sender email 
    mailing@cer.eu
    Email sender name 
    Centre for European Reform
    Email alternative header 
    For friends of the CER: A note from Brussels
    Email dispatch time 
    Tuesday, January 16, 2018 - 13:15